Pārgājiens gar Daugavas lokiem Kempings "Krasti" - Slutišķu krauja - kempings "Krasti"
Pārgājiens gar Daugavas lokiem, jeb precīzāk gar Daugavsargu loku. Kempings “Krasti” - Slutišķu krauja - kempings “Krasti”. Pārgājiens nav garš, tikai kādi 10km un apmēram trīs stundas. Grūtības pakāpe ļoti viegli variējama, bet tāda galīgi viegla īsti nebūs nevienā no variantiem. Vislabākais gada laiks šim pārgājienam ir pavasaris, tomēr katrā gadalaikā būs savi plusi un mīnusi. Pavasarī lapas neaizsedz skatu, garā zāle ir sagulusies un pa kājām pārāk nepinas, toties upīšu vai strautu šķērsošana ir interesanta. Ziemā ir grūti brist pa sniegu, vasarā traucē garā zāle un koku lapas aizsedz skaisto ainavu, rudenī garā zāle ir slapja. Īsāk sakot, iemeslu neiet atrast var ļoti viegli. Bet, ja nu tomēr ir izdomāts, ka jāiet, tad pa ceļam jāapskata viss, ko vien var.
Židinas senkapi - pirmais apskates objekts ir Židinas senkapi. Par Židinas senkapiem man nekas īsti nav zināms un arī internets neko daudz par viņiem nestāsta, tikai to, ka vietējas nozīmes valsts aizsargājams kultūras piemineklis, iekļauts sarakstā 1998. gadā ar numuru 682. Dzīvē atpazīstams pēc nelielas, zālē ieaugušas akmens plāksnes ar uzrakstu “Židinas senkapi”.
Markovas kapi – vieta, kur kādreiz bija kapi, bet tagad palikusi tikai piemiņas vieta. Laikā, kad cēla Daugavpils hidroelektrostaciju visas kapsētas, kuras atradās applūstošajā teritorijā tika pārapbedītas. No sākuma tuviniekiem tika dota iespēja savus mironīšus pašiem izrakt un pārvest kur grib, bet tie, kuri noteiktā laika posmā netika pārapbedīti, tika izrakti ar ekskavatoru, sabērti smagās mašīnas kravas kastē un pārvesti uz citiem kapiem.
Markovas izziņas taka - īsti nezinu ko tur izzināt, bet pa trepītēm var uzkāpt Markovas pilskalnā un pa otru pusi pār Putānu upīti nokāpt Slutišķos.
Markovas pilskalns - viens no mazākajiem Latgales pilskalniem, funkcionējis otrajā un pirmajā gadu simtā pirms mūsu ēras. Daļēji norakts padomju gados, lai iegūtu granti. Tagad apaudzis ar priedēm un nekāda baigi skaistā skata no Markovas pilskalna nav.
Putānu upīte - maza sīka upīte, kura sākas turpat Tumšajā purvā. Pavasaros, kad viss kūst, var būt diezgan branga upīte, bet par laimi pār viņu nav jābrien, jo ir uztaisīts tiltiņš.
Dziesmu kalns - atmodas laikā bijusi populāra vieta, pat Dainis Īvāns un Raimonds Pauls esot dziesmas dziedājuši. Pats gan to neesmu redzējis. Tagad privātīpašums, bet par ziedojumu viens eiro ir publiski pieejams. Noteikti ir vērts uzkāpt, jo paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu sādžu, Daugavas lokiem un Slutišķu krauju.
Slutišķi - interesanta, vēsturiska vieta, uz kurieni vecticībnieki atmuka no Krievijas. Gandrīz katra māja ir kultūras piemineklis, arī tā guļbaļķu ar plastmasas logiem.
Slutišķu vecticībnieku sēta - atjaunota māja ar autentisku iekārtojumu. Naujenes novadpētniecības muzeja filiāle. Noteikti ir vērts ieiet apskatīties un nepažēlot latiņu ekskursijai ar gidu.
Slutišķu krauja - īstenībā tā nav tikai viena krauja, tās ir kraujas aiz kraujas, pa kurām resnam cilvēkam, kā man, ir gaužām grūti kāpelēt augšā un lejā, protams, ka var nohalturēt un līdz kāpnītēm aiziet gar Daugavas krastu, tas ir iespējams arī pavasarī, kad Daugavā ūdens līmenis ir diezgan augsts, bet, lai sapratu kraujas vērtību, es tomēr ieteiktu turpceļā pakāpelēt. Kad esi kārtīgi pakāpelējis, tad nonāc pie trepītēm ar gandrīz divsimt pakāpieniem, pa kuriem var uzkāpt uz Latvijas valsts mežu labiekārtotu atpūtas vietu. Te nu visi, kas atnākuši, ir pelnījuši izbaudīt ainavu un desmaizes ar tēju. Ir pieejama arī uguskura vieta, tā kā var cept arī desu. 
Atpakaļceļu iesaku izvēlēties vieglāko, uzmanīgi nokāpt pa slidīgajām trepītēm līdz upei un bez kāpelēšanas, ejot pa makšķernieku iemītām taciņām gar Daugavas krastu, doties atpakaļ uz kempingu. Pa ceļam var apskatīties Latgales sētu, kurā jau šogad (2019.) izskatās, ka būs jauna estrāde, kuras lielākais pasākums laikam ir Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava”, kas notiek katru gadu maija beigās.
Vēl kilometrs gar Daugavu un esam atpakaļ kempingā “Krasti”, kur var padzert tēju, pacept desiņas un, ja ir vēlēšanās, var arī nakti teltī pārlaist.