Pārgajiens, kurš beidzās pirms laika, jeb mana otrā dzimšanas diena 14. jūnijs.
19. aprīlis, 2018 pl. 21:53,
Nav komentāru
Kārtējās brīvdienas biju nolēmis pavadīt aktīvi, un doties pārgājienā. Sestdien, kad visi iekrājušies darbi bija padarīti nolēmu izmest loku no Ķeguma līdz Ikšķilei pa Daugavas kreiso krastu, tātad caur Salaspili uz mājām. Pirmajā dienā, par cik vēlais starts, ieplānots noiet 20km bet otrajā 40km.
Tātad 17.00 esmu Ķeguma stacijā, un ceļš var sākties.
Ķeguma stacija, un negaisa mākoņi.
Liepu iela, ĶegumāNemaz nezināju ka Ķegumā ir arī strūklaka.
Strūklaka ĶegumāIntresanti būtu uzzināt vai šis saules pulkstenis darbojas vai ir tīri dekoratīvs elements?
Saules pulkstenis
Saules pulkstenisVarbūt, ja kāds zin, iepazīstiniet kā lietot šo saules pulksteni!
Tālāk ceļš ved pār Ķeguma elektrostaciju Tomes virzienā, es gan izvēlos iet ar mazu līkumiņu gar privātmājām, zivju dīķiem un viesnamiem, nevis pa simtsreiz braukto šoseju Ķegums-Daugmale-Rīgas HES, un pie moteļkrodziņa "Ošukrogs" nogriežos pa labi.
Ķeguma HES
Tiek ražota elektrība
Panorāmas skats Rīgas virzienā.
Pasaku namiņšKā jau bildes redzems, negaiss ir visapkārt, tikai man veicas lietus un negaisa mākoņi man iet garām uzpilinot vien dažas piles, un tas netraucē.
Pie Tomes, Daugavas krastā ir iekārtota skaista, publiski pieejama pludmale, kur var peldēties, makšķerēt un celt teltis, bet man līdz teltij vēl kādi 15 kilometri, tāpēc ignorējot zīmes "Privātīpašums" dodos tālāk. Gar Daugavas krastu tak drīks iet jebkurš, vai ne?
Tomes pludmale
Aizliegtā zona
Lapene, un aiz viņas čigānu pirtiņaŠajā gadījumā gan īpašnieks, kuru nesastapu, neizskatās pārāk bargs, un sēta ar barjeru ir uzcelta tikai tāpēc lai nodalītu savu zemi no publiskās pludmales, vismaz man suņus virsū neviens nerīdija.
Tālāk jau paliek grūtāk, līdz jostas vietai garā zāle nav pļauta un ir slapja, tas vēl būtu nieks ja neaugtu avenes, kuru dzeloņi dizgan nepatīkami skrāpē kājas, toties esmu tuvāk dabai un pat pamanu no manis mūkam mazu stirnēnu.
pļavaPie nelela priežu puduriņa pamanu interesantu vietu, stāvā Daugavas krastā uzbērts valnis, un tam apkārt grāvis, pieejot tuvāk pamanu arī kautkādu, gandrīz apgāzušos uzrakstu "Zviedru skanste", izpētot apkārtni tā arī neizdodas noskaidrot kas tas ir, bet neizskatās ka kautkas sens, drīzāk izskatās pēc pamestām skautu izklaidēm.
Valnis ar grāvi
Zviedru skansteTurpat, tikai kādus pārsimts metrus aiz Zviedru skanstes ir Latvijas pēckrīzes ainavas klasisks skats, pamests "jaunais projekts" ar draudošu uzrakstu "Tev nebūs zagt", es gan vēl zem šī baušļa uzrakstītu brīdinājumu, ko bieži redzam reklāmā "tev nebūs neapdomīgos krītos iegrābties"!
jaunais projekts
Tev nebūs neapdomātus krītus ņemtTālāk ceļš ved pa tādu kā dambi uz kura iekārtojušies makšķernieki, starp citu izskatās ļiti jauka vieta un ēri piebraukt ar mašīnu pie pašas upes.
panoramā uz dambja
Laba copes vieta
ainava
Vecā Daugava
Skats uz Ciemupi no Daugavas kreisā krasta.Pārgājiens turpinās pa šoseju, visapkārt negaiss, bet es jau esmu saulītē izžuvis man veicas. Ceļa stāvoklis ir pabriesmīgs lai brauktu ar mašīnu, bet lai ietu ar kājām nav nevainas. Izskatās ka ceļu ir plānā remontēt, vismaz kāds ir staigājis un lēmis kam būs dzīvot un kam mirt.
Tev nebūs lemts ziemu sagaidīt. :-(
... un tad atkal mainījis savu viedokli.
... un tad atkal mainījis savu viedokli.
Jūs dzīvosiet!
Uz ceļa ir arī interesanti līkumi.
uzmanies ka nielec upē
Pārgājiena laikā atklāju ka ir Autobusa maršruts no Ogres uz Bekuciemu. Bekuciems ir dažas mājās Daugavas kreisajā krastā iepretīm Ogrei, cik autobusa reisi ir un kurās dienās cikos kursē domājiet paši, man ir viedoklis bet bail kļūdīties. :-)
Uz ceļa ir arī interesanti līkumi.
uzmanies ka nielec upēPārgājiena laikā atklāju ka ir Autobusa maršruts no Ogres uz Bekuciemu. Bekuciems ir dažas mājās Daugavas kreisajā krastā iepretīm Ogrei, cik autobusa reisi ir un kurās dienās cikos kursē domājiet paši, man ir viedoklis bet bail kļūdīties. :-)
Kalamburčiks
Ir noieti kādi 15 kilometri, un ļoti gribās ēst, tāpēc sāku skatīties kādu vietiņu kur pārlaist nakti neaizejot līdz ieplānotajai guļvietai "Līčupēs", Daugavas krasts šeit ir stāvs un makšķernieku, atvainojos, piedirsts. Vai tiešām ir tik grūti atvestos mēslus aizvest mājās un izmest miskastē? Pat es ar kājām ejot, un visu nesot uz muguras neko nekur neatsāju!
Ir noieti kādi 15 kilometri, un ļoti gribās ēst, tāpēc sāku skatīties kādu vietiņu kur pārlaist nakti neaizejot līdz ieplānotajai guļvietai "Līčupēs", Daugavas krasts šeit ir stāvs un makšķernieku, atvainojos, piedirsts. Vai tiešām ir tik grūti atvestos mēslus aizvest mājās un izmest miskastē? Pat es ar kājām ejot, un visu nesot uz muguras neko nekur neatsāju!
makšķernieku mēsli
Tālāk, gar biohumusa ražotni, un Bekuciema "autoostu" dodos pa ceļu uz kempingu, no muguras zogas klāt lietus. Nedomāju padoties jo līdz kempingam palikuši nieka divi kilometri.
Biohumus
Līdz kempingam 2km
Tālāk, gar biohumusa ražotni, un Bekuciema "autoostu" dodos pa ceļu uz kempingu, no muguras zogas klāt lietus. Nedomāju padoties jo līdz kempingam palikuši nieka divi kilometri.
Biohumus
Līdz kempingam 2km
Bekuciema aotosta
Daudzstāvene Bekuciemā
Tālāk sākas šī stāsta interesantākā, bedīgākā vai laimīgākā daļa, nevar saprast?
Esmu nonācis pļavā, līdz kempingam 800m, no mugurpuses kā balta lavīna uzbrūk lietus, pretīmbraucošais BMW apstājas autobusa pieturā kadus 200m uz priekšu, laikam redzamība nav savienojama ar braukšanu, viņam labi viņš sēž sausā mašīnā, un klausās mūziku. Patiesībā arī man nav slikti, Helly Hansen jaka ūdeni cauri nelaiž, mugursomai ir uzvilKts lietus mētelītis, un man somā ir sausas drēbes, tāpat nav kur dēties, nieka astoņsimts metrim līdz kempingam un tur jau nojumīte kur pagaidīt lietus beigas. Tad atliks uzcelt telti un pagatavot siltas vakariņas, viss kārtībā, un tad .....
BAIGAIS BLIEZIENS, TIK ILGI, UN TIK STIPRI ES AR ELEKTRĪBU VĒL NEKAD NEBIJU SISTS!!! Čeļgali paliek mīksti, notupjos uz zemes, izskatās ka viss kārtībā, piecelties izdodas. Ko darīt? Esmu pļavā, tuvumā aug daži bērziņi, zem kokiem no zibens slēpties nedrīkst, ja esi pļavā esot jāguļās gar zemi, nedomāju kas tas ir labi, jo ja es slapjš gulētu ūdenī uz zemes laukums kurš mani sistu ar elektrību nebūtu vien divas četrdesmit septītā izmēra pēdas bet pāris kvadrātmetri ādas, lēnām mēģinu kustēt uz priekšu. Bail! no aizmugures lēnām piebrauc vecs krievu Onkulis ar kautkādu Fiat punto, Reno Clio, vai Opel korsa, tajā brīdī isti nesapratu, un aicina sēsties iekšā kau gan nav kur, mašīna ir piekrāmēta ar mantām līdz jumtam. Lēniņām un prātīgi tomēr izdodas pakaļējā sēdeklī atras vietu gan man, gan manai somai. Viņš arī, izrādās ir stāvējis ceļmalā, jo nav vrējis pabraukt dēl baltās sienas, un redzējis kā zibens iesper zemē tieši man blakus. Paldies Onkulim, viņš mani aizved līdz kempingam, bedzot varu paslēpties zem jumta.
Čeļgali vēl ļengani, es pieņemu lēmumu šo gājienu pārtraukt, necelšu nekādu telti, gribu mājās!
Liels paldies biedrības "Mēs zivīm" vadonim Ivaram Dubram kurš bija tik laipns uz ar savu laivu atbrauca man pakaļ. Gaidot Ivaru izdodas aprunāties ar viesunama meitenēm, kuras pastāsta, ka viņām pēc zibenspēriena kautkādi datori nojukuši, un laikam televizors vairs nerādot. Nedomāju ka tas bija tas pats zibens ar kuru Zevs man netrāpija, diez vai, bet tāpat bailīgi.
Viesunams "Līcupes"
Par cik mani mājās neviens negaida, izlemju palikt viesnīcā uz udens un stresu noņemt iedzerot kādu pudelīti viskija, tas palīdz, lai arī reibonis galvā nenāk toties vairs nav bail, var mierīgi pasēdēt, nevis nepārtraukti dīdīties, arī jautrā makšķernieku kompānija, un siltā pirts palīdz nomierināties. Ir ok.
Tālāk sākas šī stāsta interesantākā, bedīgākā vai laimīgākā daļa, nevar saprast?
Esmu nonācis pļavā, līdz kempingam 800m, no mugurpuses kā balta lavīna uzbrūk lietus, pretīmbraucošais BMW apstājas autobusa pieturā kadus 200m uz priekšu, laikam redzamība nav savienojama ar braukšanu, viņam labi viņš sēž sausā mašīnā, un klausās mūziku. Patiesībā arī man nav slikti, Helly Hansen jaka ūdeni cauri nelaiž, mugursomai ir uzvilKts lietus mētelītis, un man somā ir sausas drēbes, tāpat nav kur dēties, nieka astoņsimts metrim līdz kempingam un tur jau nojumīte kur pagaidīt lietus beigas. Tad atliks uzcelt telti un pagatavot siltas vakariņas, viss kārtībā, un tad .....
BAIGAIS BLIEZIENS, TIK ILGI, UN TIK STIPRI ES AR ELEKTRĪBU VĒL NEKAD NEBIJU SISTS!!! Čeļgali paliek mīksti, notupjos uz zemes, izskatās ka viss kārtībā, piecelties izdodas. Ko darīt? Esmu pļavā, tuvumā aug daži bērziņi, zem kokiem no zibens slēpties nedrīkst, ja esi pļavā esot jāguļās gar zemi, nedomāju kas tas ir labi, jo ja es slapjš gulētu ūdenī uz zemes laukums kurš mani sistu ar elektrību nebūtu vien divas četrdesmit septītā izmēra pēdas bet pāris kvadrātmetri ādas, lēnām mēģinu kustēt uz priekšu. Bail! no aizmugures lēnām piebrauc vecs krievu Onkulis ar kautkādu Fiat punto, Reno Clio, vai Opel korsa, tajā brīdī isti nesapratu, un aicina sēsties iekšā kau gan nav kur, mašīna ir piekrāmēta ar mantām līdz jumtam. Lēniņām un prātīgi tomēr izdodas pakaļējā sēdeklī atras vietu gan man, gan manai somai. Viņš arī, izrādās ir stāvējis ceļmalā, jo nav vrējis pabraukt dēl baltās sienas, un redzējis kā zibens iesper zemē tieši man blakus. Paldies Onkulim, viņš mani aizved līdz kempingam, bedzot varu paslēpties zem jumta.
Čeļgali vēl ļengani, es pieņemu lēmumu šo gājienu pārtraukt, necelšu nekādu telti, gribu mājās!
Liels paldies biedrības "Mēs zivīm" vadonim Ivaram Dubram kurš bija tik laipns uz ar savu laivu atbrauca man pakaļ. Gaidot Ivaru izdodas aprunāties ar viesunama meitenēm, kuras pastāsta, ka viņām pēc zibenspēriena kautkādi datori nojukuši, un laikam televizors vairs nerādot. Nedomāju ka tas bija tas pats zibens ar kuru Zevs man netrāpija, diez vai, bet tāpat bailīgi.
Viesunams "Līcupes"Par cik mani mājās neviens negaida, izlemju palikt viesnīcā uz udens un stresu noņemt iedzerot kādu pudelīti viskija, tas palīdz, lai arī reibonis galvā nenāk toties vairs nav bail, var mierīgi pasēdēt, nevis nepārtraukti dīdīties, arī jautrā makšķernieku kompānija, un siltā pirts palīdz nomierināties. Ir ok.
Nervus nomierinošs līdzeklis saprātīgās devās pēc zibenspēriena
Es pats redzēju kā zibens iespēra zemē kādus 10-20m no manis, labi ka ir sesdienas vakars un Zevs, zināmu apsvērum dēļ, nebija pārāk precīzs. Teiciens "Viss kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus" šoreiz nepipildijās, pārcilvēka spējas manī nav novērotas, akulmulātoru no manis uzlādēt nevarēja. Ieskatīties nākotē es arī nevaru, nevarēju ne tikai futbola rezultātus nosaukt, pat atcerēties kas vakarā spēlēs nespēju, tā kā latloto rezultātus man nejautājiet, nebūs ticams rezultāts. :-)
Svētdienas rīts. Izrādās ka stāsts par, pret krāsni atstutētām zeķēm nav izdomājums.
Stāvošas zeķes
Es pats redzēju kā zibens iespēra zemē kādus 10-20m no manis, labi ka ir sesdienas vakars un Zevs, zināmu apsvērum dēļ, nebija pārāk precīzs. Teiciens "Viss kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus" šoreiz nepipildijās, pārcilvēka spējas manī nav novērotas, akulmulātoru no manis uzlādēt nevarēja. Ieskatīties nākotē es arī nevaru, nevarēju ne tikai futbola rezultātus nosaukt, pat atcerēties kas vakarā spēlēs nespēju, tā kā latloto rezultātus man nejautājiet, nebūs ticams rezultāts. :-)
Svētdienas rīts. Izrādās ka stāsts par, pret krāsni atstutētām zeķēm nav izdomājums.
Stāvošas zeķes
No rīta mani laipni atved krastā.
Ikšķiles laivu noma
Ikšķiles laivu noma
Vispār bija interesanti, nekad nebiju domājis ka tā var gadīties, zibens Latvijā katru vasaru spārdās uz nebēdu, bet par to ka viņš iesper cilvēkam gadās dzirdēt gaužām reti, izrādās ka tomēr ir jāuzmanās.
SARGIET SEVI!
p.s. visas bildes fotogrāfētas ar telefonu Samsung Galaxy S5
p.p.s. te var apskatīt pārgājiena maršrutu:
http://www.endomondo.com/workouts/357157587/4956730
Karte, ja nestrādā endomondo saite.
SARGIET SEVI!
p.s. visas bildes fotogrāfētas ar telefonu Samsung Galaxy S5
p.p.s. te var apskatīt pārgājiena maršrutu:
http://www.endomondo.com/workouts/357157587/4956730
Karte, ja nestrādā endomondo saite.